Aikido ir japāņu cīņas māksla, kuru pagājušā gadsimta sākumā izveidoja O’Sensejs Morihejs Uesiba (1883 – 1969) ar mērķi radīt cīņu, kurā nebūtu uzvarētāju vai zaudētāju, kura būtu vērsta uz sadarbību, nevis agresiju – tā izkopj pretinieka paša spēka un enerģijas izmantošanu tā kontrolei. Vārdu Aikido veido trīs japāņu rakstu zīmes: Ai – “harmonija, mīlestība”, Ki – “spēks, enerģija” un Do – “ceļš”.
Aikido tehnikas ir balstītas uz pretinieka enerģijas novirzīšanu, izmantojot apļveida kustības, izvairīšanos un kontroles tehnikas, nevis tiešu spēka pielietošanu. Mērķis ir nevis uzvarēt pretinieku, bet gan neitralizēt uzbrukumu tā, lai neviens netiktu ievainots. Tas padara aikido par unikālu cīņas mākslu, kas uzsver sevis aizsargāšanu un citu aizsardzību bez vardarbības.
Papildus fiziskajai pusei, aikido arī ietver dziļu garīgo aspektu, mācot paškontroli, disciplīnu un iekšējo mieru. Aikido prakse bieži ietver meditāciju un dziļu elpošanu, lai attīstītu garīgo līdzsvaru un koncentrēšanos.
Aikido klubs ir reģistrēts aikido galvenajā mītnē – Hombu Dojo. Kluba mentors ir Kristians Tisjē, 8.dan.
4. dans
C kategorijas
sporta speciālists
Balta josta
Sākumā ir 6 studentu pakāpes (no 6. līdz 1. kju). Bērnu grupās studentu pakāpes sākas no 12 (no 12. līdz 7. kju). Par pamatu kārtējās studenta pakāpes piešķiršanai, ir regulāri apmeklētas nodarbības, aikidokai jāapmeklē treniņi 4-12 mēnešu garumā, atkarībā no tā, uz kādu studenta pakāpi pretendē.
Lai nokārtotu eksāmenu, jāuzrāda labs tehniku pārvaldīšanas līmenis un prasme kontrolēt savu ķermeni.
Melna josta
Gadu pēc iegūtās augstākās studenta pakāpes (1kju), aikidokam ir tiesības nokārtot eksāmenu uz 1. DAN. Pavisam ir 8 aikido aikikai dani. Mūsdienās aikido aikikai dani no 9.-10. netiek piešķirti.
